Kaz | Enfo | Ayiti | Litérati | KAPES | Kont | Fowòm | Lyannaj | Pwèm | Plan |
Accueil | Actualité | Haïti | Bibliographie | CAPES | Contes | Forum | Liens | Poèmes | Sommaire |
Calendrier des Insolites Détikè1, Kankangnan2 é Pipirit3 Détikè: Héron garde-bœufs, Bubulcus ibis. Photo Kathya Fatna Elie. |
« Sa i ta-w, ta-w !
Sa i pa ta-w, pa ta-w ! »
On savann
On bouva
On détikè.
Détikè-la doubout dwèt kon pikèt
pozé asi do a bèf-la.
Kankangnan-la li kòlè
bon kòlè-la
k’alé-vini
Ka toufé
Ka babyé
ka fè lantoun a bèf-la.
I ka kléwonné :
« Woté pat a-w
Asi sa i pa ta-w ! »
Kankangnan: Merle des Antilles dit Bilbitin, Quiscalus lugubris. Photo Francesca Palli
Détikè-la, li, i byen mansousyé
I pa menm ka gwouyé la i yé la.
Jijévwè pèdtan réponn Kankangnan.
— Sòti-w asi sa i pa ta-w !
Awa ! A pa zafè a Détikè !
Pipirit: Tiran gris, Tirannus dominicenscis. Photo Marcel Vila.
On pipirit i pa té lwen vansé :
— Ka i ka pasé konpè Kankangnan ?
— Mi on foumwalkan4 sòti la i sòti
I débaké kotésit
I ja vlé pwan blèz a-y
asi sa i pa ta-y !
— Mé konpè ès voumenm a-w
ou té asi sa i ta-w
asi do a bèl bouva a-w la
lè misyé détikè-la rivé ?
— Awa konpè Pipirit ! An té ay lachas an mang-la !
— An ! Sé sa alos ? Ou té ay lachas ?
Eben konpè, sonjé on tipawòl ka di :
“Sa i kay lachas ka pèd plas a-yo anba laplas !”
Lavi-la sé konsa i yé
i pa enmé on plas rété vid, ou sav sa ?
Détikè pwan-w so-la :
Zafè-kò a-w !
Notes
- Détikè: Héron garde-bœufs, Bubulcus ibis.
- Kankangnan: Merle des Antilles dit Bilbitin , Quiscalus lugubris.
- Pipirit: Tiran gris, Tirannus dominicenscis.
- Foumwalkan, ou fètchié (M), faychyen (G): enmerdeur.
Pikbé, Melnwè épi Pipiri
Mofwazaj en kréyol Matinik Jid
Détikè: Héron garde-bœufs, Bubulcus ibis. Photo Francesca Palli.
« Sa ki ta’w sé ta’w !
Sa ki pa ta’w ! »
An savann
An bouva
An pikbé.
Pikbé-a doubout dwet kon pitjet
Pozé asou do bef-la.
Mel nwè-a anrajé kon an tig
Pa ti anrajé i anrajé
I ka alé-vini
I ka toufé
I ka babiyé
I ka di tou fò
“Tiré pat ou
Asou sa ki pa ta’w.
Pikbé-a, li menm bien manfoupamal
I pa ka menm pran lapenn gadé la i yé a
Jijéwè ped tan réponn ensinifian-an.
— Sòti asou sa ki pa ta’w
Ou pa té wè’y
Sa pa zafè Pikbé !
An pipiri ki pa té lwen, vansé :
— Sa ki pasé konpè Mel
— Mi anvwala an initil sòti la i sòti
I débatjé isi-a
Ek I lé blez kò’y alez
Asou sa ki pa ta’y!
— Mé Konpè woumenm lan
Es ou asou sa ki ta’w
Asou bel do bouva’w la
Lè misié Pikbé rivé ?
— Mé non konpè Pipiri
Man té alé lachas an mang-lan !
— Ah bon sé sa alow ?
Ou té ay lachas !
Eben konpè, chonjé an ti-pawol ka di :
« Sa ki ay lachas
Ka ped plas-li
Asou laplas ! »
Sé konsa lavi-a yé
I pa enmen an plas ka rété vid
Ou sav sa !
Pikbé ba’w an so
Sa sé zavè kò’w
Mofwazaj en kréyol Matinik, Jid
Héron Blanc, Merle et Pipiri
Traduction en français Jid
Pipirit: Tiran gris, Tirannus dominicenscis. Photo Jean Philippe Beaugier.
On pipirit i pa té lwen vansé :
« Ce qui est à toi t’appartient
Ce qui n’est pas à toi ne t’appartient point »
Une savane
Un bœuf
Un héron blanc.
Le héron blanc est debout droit sur ses longues pattes
Sur le dos du bœuf
Le Merle quant à lui est furieux
D’une fureur sans nom
Il fait des va et vient
Fulmine, rouspète
Fait plusieurs fois le tour du bœuf
« Ote tes sales pattes de là
Ça ne t’appartient pas »
Le Héron blanc l’ignore royalement
Il ne regarde même pas en sa direction
Voire répondre à un tel malotru. (malappris)
— Sors sur ce qui n’est point à toi
Ça ne regarde pas les hérons blancs !
Un Pipiri qui n’était pas loin
Ayant suivi le petit manège s’avança et dit :
— Que se passe-t’il Compère Merle !
— Cette espèce de vaurien
Sort de je ne sais où
Débarque sur ce qui n’est pas à lui !
— Mais Compère Merle
Toi-même étais-tu sur ce qui est à toi ?
Sur le dos du bœuf
Quand Héron blanc est arrivé ?
— Compère Pipiri
J’étais parti chasser dans la mangrove !
— Tiens donc, c’est cela alors
Tu étais parti chasser !
Eh bien Compère Merle rappelle-toi ce dicton :
« Celui qui va à la chasse
Perd sa place sur la place »
La vie est ainsi faite
Comme la nature
Elle a horreur du vide.
Le Héron blanc t’a devancé
C’est tant pis pour toi !