Potomitan

Site de promotion des cultures et des langues créoles
Annou voyé kreyòl douvan douvan

Calendrier des Insolites
Juillet 2017

Détikè1, Kankangnan2 é Pipirit3

Hector Poullet

Détikè: Héron garde-bœufs, Bubulcus ibis. Photo Kathya Fatna Elie.

« Sa i ta-w, ta-w !
Sa i pa ta-w, pa ta-w ! »

On savann
On bouva
On détikè.
Détikè-la doubout dwèt kon pikèt
pozé asi do a bèf-la.
Kankangnan-la li kòlè
bon kòlè-la
k’alé-vini
Ka toufé
Ka babyé
ka fè lantoun a bèf-la.
I ka kléwonné :

« Woté pat a-w
Asi sa i pa ta-w ! »

Kankangnan: Merle des Antilles dit Bilbitin, Quiscalus lugubris. Photo Francesca Palli


Détikè-la, li, i byen mansousyé
I pa menm ka gwouyé la i yé la.
Jijévwè pèdtan réponn Kankangnan.

— Sòti-w asi sa i pa ta-w !

Awa ! A pa zafè a Détikè !

Pipirit: Tiran gris, Tirannus dominicenscis. Photo Marcel Vila.

On pipirit i pa té lwen vansé :

— Ka i ka pasé konpè Kankangnan ?

— Mi on foumwalkan4 sòti la i sòti
I débaké kotésit
I ja vlé pwan blèz a-y
asi sa i pa ta-y !

Mé konpè ès voumenm a-w
ou té asi sa i ta-w
asi do a bèl bouva a-w la
lè misyé détikè-la rivé ?

Awa konpè Pipirit !  An té ay lachas an mang-la !

An ! Sé sa alos ? Ou té ay lachas ?
Eben konpè, sonjé on tipawòl ka di :
“Sa i kay lachas ka pèd plas a-yo anba laplas !”

Lavi-la sé konsa i yé
i pa enmé on plas rété vid, ou sav sa ?
Détikè pwan-w so-la :
Zafè-kò a-w !

Notes

  1. Détikè: Héron garde-bœufs, Bubulcus ibis.
     
  2. Kankangnan: Merle des Antilles dit Bilbitin , Quiscalus lugubris.
     
  3. Pipirit: Tiran gris, Tirannus dominicenscis.
     
  4. Foumwalkan, ou fètchié (M), faychyen (G):  enmerdeur.
     
        

Pikbé, Melnwè épi Pipiri

Mofwazaj en kréyol Matinik Jid

Détikè: Héron garde-bœufs, Bubulcus ibis. Photo Francesca Palli.

« Sa ki ta’w sé ta’w !
Sa ki pa ta’w ! »
An savann
An bouva
An pikbé.
Pikbé-a doubout dwet kon pitjet
Pozé asou do bef-la.
Mel nwè-a anrajé kon an tig
Pa ti anrajé i anrajé
I ka alé-vini
I ka toufé
I ka babiyé
I ka di tou fò
“Tiré pat ou
Asou sa ki pa ta’w.

Pikbé-a, li menm bien manfoupamal
I pa ka menm pran lapenn gadé la i yé a
Jijéwè ped tan réponn ensinifian-an.

Sòti asou sa ki pa ta’w

Ou pa té wè’y
Sa pa zafè Pikbé !
An pipiri ki pa té lwen, vansé :

Sa ki pasé konpè Mel

Mi anvwala an initil sòti la i sòti

I débatjé isi-a
Ek I lé blez kò’y alez
Asou sa ki pa ta’y!

Mé Konpè woumenm lan

Es ou asou sa ki ta’w
Asou bel do bouva’w la
Lè misié Pikbé rivé ?

Mé non konpè Pipiri

Man té alé lachas an mang-lan !

Ah bon sé sa alow ?

Ou té ay lachas !
Eben konpè, chonjé an ti-pawol ka di :
« Sa ki ay lachas
Ka ped plas-li
Asou laplas ! »

Sé konsa lavi-a yé
I pa enmen an plas ka rété vid
Ou sav sa !

Pikbé ba’w an so
Sa sé zavè kò’w

Mofwazaj en kréyol Matinik, Jid

Héron Blanc, Merle et Pipiri

Traduction en français Jid

Pipirit: Tiran gris, Tirannus dominicenscis. Photo Jean Philippe Beaugier.

On pipirit i pa té lwen vansé :

«  Ce qui est à toi t’appartient
Ce qui n’est pas à toi ne t’appartient point »
Une savane
Un bœuf
Un héron blanc.
Le héron blanc est debout droit sur ses longues pattes
Sur le dos du bœuf
Le Merle quant à lui est furieux
D’une fureur sans nom
Il fait des va et vient
Fulmine, rouspète
Fait plusieurs fois le tour du bœuf

« Ote tes sales pattes de là
Ça ne t’appartient pas »

Le Héron blanc l’ignore royalement
Il ne regarde même pas en sa direction
Voire répondre à un tel malotru. (malappris)

Sors sur ce qui n’est point à toi

Ça ne regarde pas les hérons blancs !
Un Pipiri qui n’était pas loin
Ayant suivi le petit manège s’avança et dit :

Que se passe-t’il Compère Merle !

Cette espèce de vaurien

Sort de je ne sais où
Débarque sur ce qui n’est pas à lui !

Mais Compère Merle

Toi-même étais-tu sur ce qui est à toi ?
Sur le dos du bœuf
Quand Héron blanc est arrivé ?

Compère Pipiri

J’étais parti chasser dans la mangrove !

Tiens donc, c’est cela alors

Tu étais parti chasser !
Eh bien Compère Merle rappelle-toi ce dicton :
« Celui qui va à la chasse
Perd sa place sur la place »

La vie est ainsi faite
Comme la nature
Elle a horreur du vide.

Le Héron blanc t’a devancé
C’est tant pis pour toi !

Viré monté